LV / EN / DE / RU
Suchen
Rīgas Brāļu kapi
Einleitung Veranstaltungen Geschichte Bestattungen Ensemble Galerie Kontakt
Uzvārds: Kaugars
Vārds: Aleksandrs
Pakāpe: plkv.-leitn.
Dzimis: 18.*10.1893.**
Dzim./pierakst. viet: Rīgā
Miris: 10.01.1928

KAUGARS ALEKSANDRS
Pētera dēls

1. bruņotā diviziona kapteinis. LKO Nr. 513. Apbalv. 1921. g.
Dzimis 1894. g. Rīgā namsaimnieka ģimenē. Beidzis Aleksandra ģimnāziju. 2 se­mestrus studējis universitātē. Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1914. g. jūl. 120. Serpuhovas kājn. pulkā. 1915. g. febr. pabei­dzis Viļņas karaskolu, nosūtīts uz fronti kopā ar 313. Balahovskas kājn. pulku. Par drošsirdību kaujā pie Radzvilišķiem apbalvots ar Annas ordeņa IV šķ.
1915. g. aug. komandēts komplektēt latv. strēln. vienības. 13. aug. iecelts par rotas ko­mandieri 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonā. Piedalījies daudzās kaujās pie Slokas, Nāves salā, Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna. Apbalvots ar Annas II, III šk., Staņislava III šķ. ordeņiem, paaugstināts līdz štabskapitāna pak. No 1917. g. 5. janv. Latv. atsevišķās brigādes štāba sakaru komandas priekšnieks. Par varonību kaujās pie Valdenrodes muižas 1917. g. apbalvots ar Jura krusta IV šķ. Kara pēdējā gadā dienējis 12. armijas 13. un 12.  autokolonnā,  demobilizēts 1918.g. 1. martā Nizņijnovgorodā. 1918. g. mobilizēts Sarkanajā armijā, Latv. strēln. padomju divīzijas autonodaļas komandieris.
Sakarā ar lielinieku neveiksmēm Latvijā arestēts kā kontrrevolucionārs. Izglābies, kad lielinieki padzīti no Rīgas.
Latvijas   armijā   iestājies   brīvprātīgi 1919.g. 1.jūl. komandējis bruņuautomobiļu 2., pēc tam 1. nodalu, piedalījies
daudzās kaujās pret bermontiešiem. Par  kauju nopelniem paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. g. 10. nov. Vēlāk vadījis tanku kursus, diviziona komandiera palīgs.
 1919.g. 8. okt., kad ienaidnieka pārspēks uzbruka pa Kalnciema šoseju, K. ar bruņuautomobiļiem "Zemgalietis" un „Kurzemnieks", neskatoties uz nikno uguni, izbrauca straujā pretuzbrukumā, atguva bermontiešu ieņemto Dzilnas Mācītājmuižu un atjaunoja stāvokli frontes līnijā; 8.-9. nov.,
9. Rēzeknes kājn. pulkam uzbrūkot Varkaļu kroga virzienā, K. personiski komandēja "Kurzemnieku", kājnieku priekšā pārvarēja
visus šķēršļus, salauza sīvo pretestību un ieņēma Varkaļu krogu. 10. nov. kaujā 8. Daugavpils kājn. pulka raj., dodamies uzbrukumā pa Kalnciema šoseju ar "Zemgalieti", atkal izsita ienaidnieku no tā nocietinājumiem, izlauzās cauri pretinieka aizsardzības līnijai pie Skultes muižas un tā deva iespēju
kājniekiem veikt sekmīgu uzbrukumu Torņakalna virzienā. Vēl atzīmēta K. izcilā varonība 11. nov., Torņakalnu atbrīvojot, un 22. nov., izsitot pretinieku no Smārdes pozīcijām un ieņemot Tukumu. 1920. g. turpinājis dienestu armijas Tehniskajā pārvaldē. 1921. g. atkal iecelts par
autorotas komandieri. 1922. g. 1. dec. atvaļināts štatu samazināšanas dēļ. 1923. g. atkal uzņemts dienestā, mīnmetēju komandas,
vēlāk rotas komandieris 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1924. g. febr. atkal atvaļināts. Darbojies kādā kredītiestādē Rīgā. 1928. g.
10. janv. miris. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. (Apbalv. arī brālis Ādolfs, LKO Nr. 1635.)

Informācijas avots:

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Bibliogrāfiska vārdnīca
Autoru  kolektīvs
Izd: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, Jāņa Sēta, 1996 
 

 
ZURÜCK
© www.rigasbralukapi.lv, 2018 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi