LV / EN / DE / RU
Suchen
Rīgas Brāļu kapi
Einleitung Veranstaltungen Geschichte Bestattungen Ensemble Galerie Kontakt
Uzvārds: Kalniņš
Vārds: Jānis
Pakāpe: ģen.
Dzimis: 12.06.1867.
Dzim./pierakst. viet: Vecsalacas p.
Miris: 14.11.1942.

KALNIŅŠ JĀNIS
Jēkaba dēls

Bij. 3. Kurzemes latv. strēln. pulka ko­mandieris, palkavnieks. LKO Nr. 374. Ap­balv. 1920. g.
Dzimis 1867. g. 12. jūn. Salacgrīvā Jespe­ru mājās lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies vietējā draudzes skolā, pēc tam izturējis brīvprātīgā eksāmenu un 1886. g. iestājies 115. Vjazmas pulkā Rīgā, kur nokalpojis ob­ligāto karadienestu. Pēc neilga pārtraukuma iestājies virsdienestā. 1890. g. komandēts uz Viļņas karaskolu, beidzis to 1893. g., pa­augstināts par podporučiku, pēc tam dienējis 100. Ostrovas kājn. pulkā Daugavpilī. 1904. g. krievu-japāņu kara sākumā ko­mandēts uz Mandžūriju, kur piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar Vladimira IV šķ., Annas III šķ., Staņislava II šķ. ordeņiem, ti­cis ievainots. 1. pasaules kara sākumā iecelts par bataljona komandieri 237. Graivoronas kājn. pulkā un tā sastāvā piedalījies kaujās pie Ļvovas un Peremišļas cietokšņa. 1914. g. 27. aug. smagi ievainots. Paaugstināts par apakšpalkavnieku. 1915. g. sept. nozīmēts par latv. strēln. bataljonu formētāju, iecelts par 3. Kurzemes latv. strēln. bataljona, vēlākā pulka komandieri. Savu vienību ar izcilu drošsirdību vadījis visās vēsturiskajās strēln. kaujās, pats vienmēr būdams klāt visbīstamākajās vietās. 1916. g. 1. apr. - 12. sept. Nāves salā sagrupēto karaspēka daļu pavēl­nieks un komandants ar cietokšņa koman­danta tiesībām. Vairākkārt ievainots un kontuzēts. Par drosmi apbalvots ar augstām godazīmēm un paaugstināts par palkavnieku.
1917. g. sept. kontūzijas un slimības dēļ evakuēts uz Maskavu, vēlāk uz Poltavu, kur arī demobilizēts. 1920. g. dec. lielinieki K. arestēja kā kontrrevolucionāru, 3 mēnešus turēts čekas cietumos. Pēc atbrīvošanas caur Ukrainu bēdzis uz Latviju, kur ieradies 1921. g. apr.
LKO piešķirts par to, ka 1917. g. 17. janv. pie Ložmetējkalna, kad vācieši pārrāva fron­ti, K., redzēdams kritisko stāvokli, pēc paša ierosmes veda savu rezervē stāvošo pulku straujā pretuzbrukumā un, neraugoties uz ārkārtīgi grūtiem apstākļiem, zem ienaidnie­ka viesuļuguns stājās pret ienaidnieka pār­spēku, pats soļoja strēln. pirmajā ķēdē un sīvā durkļu cīņā ieņēma sibīriešu atstātos ie­rakumus un daļu no pirmās līnijas, pēc tam ar pienākušajiem papildspēkiem pilnībā at­jaunoja stāvokli un noturēja Ložmetējkalnu.
Latvijas armijā iestājies 1921. g. 30. apr. kā sevišķu uzdevumu virsnieks pie ka­raspēka inspektora. Tā paša gada 5. sept. ie­celts par 9. Rēzeknes kājn. pulka komandie­ri, taču karā sabojātās veselības dēļ šo ama­tu nācies pēc neilga laika atstāt. 1921. g. 10. nov. iecelts Apsardzības ministrijas Kara padomē. Ar Valsts prezidenta 1924. g. 30. maija pavēli paaugstināts par ģenerāli un atvaļināts štatu samazināšanas dēļ. 1931. g. 6. janv. apbalvots ar TZO III šk., aktīvi pie­dalījies sabiedriskajā dzīvē. Piešķirta jaun­saimn. Vecsalacas muižas Zaļmājas. Padom­ju okupācijas gadā pakļauts dažādām repre­sijām, taču no izsūtīšanas pratis izvairīties. Miris 1942. g. 14. nov. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Informācijas avots:

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Bibliogrāfiska vārdnīca
Autoru  kolektīvs
Izd: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, Jāņa Sēta, 1996
ZURÜCK
© www.rigasbralukapi.lv, 2018 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi