LV / EN / DE / RU
Suchen
Rīgas Brāļu kapi
Einleitung Veranstaltungen Geschichte Bestattungen Ensemble Galerie Kontakt
Uzvārds: Goppers
Vārds: Kārlis
Pakāpe: ģen.
Dzimis: 02.04.1876.
Dzim./pierakst. viet: Plāņu pag.
Miris: 25.03.1941.

GOPPERS KĀRLIS
Jāņa dēls

Bij. 7. Bauskas latv. strēln. pulku un 1. latv. strēln. brigādes komandieris, ģenerālis. LKO II šķ. Nr. 8, III šķ. Nr. 101. Apbalv. 1920., 1927. g.
 Dzimis 1876. g. 2. apr. Plāņu pag. Maskalos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Trikātas draudzes skolu, izturējis brīvprātīgā eksāmenu    Pleskavas kadetu korpusā. 1893. g.  iestājies Kauņas cietokšņa bataljonā. 1896. g. beidzis Viļņas karaskolu, pārcelts uz 97. Vidzemes kājn. pulku Daugavpilī, no tā uz 189. Belgorajas kājn. pulku,  1905. g. uz 183. Pultuskas  kājn. pulku. No 1914. g. piedalījies kaujās Austrijas frontē pie Holmas, Sanas upes raj., uzbrukumā Krakovai u.c.cīņās. 1916. g. jūn. pie Baranovičiem triecienā pārrāvis četrkārtīgu pretinieka nocietinājumu līniju. Sasniedzis palkavnieka pak., apbalv. ar Jura IV šķ., Vladimira III šķ. ordeņiem, Jura zobenu.
1916. g. aug. pēc izveseļošanās ieradies Rezerves latv. strēln. bataljonā, tā komandieris. Pēc tam pārcelts uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku, no 1917. g. apr. 1. latv. strēln. brigādes komandieris. Apbalv. ar Jura ordeņa III šķ. (vienīgais apbalvojums starp latv. karavīriem); kopā apbalv. ar 10 ordeņiem. 1915. g. beigās izteikta cara Nikolaja II pateicība, 1917. g. aug. paaugstināts par ģenerālmajoru.
Ar LKO III šķ. apbalv. par to, ka 1916. g. naktī uz 23. dec. G., atrazdamies 2. latv. strēln. brigādes uzbrūkošā kolonnā, ar savu pulku pirmais pārrāva vācu nocietinājuma līniju, niknās kaujās ielauzās dziļā pretinieka aizmugurē, kur uzņēmās arī 8. Valmiera strēln. pulka komandēšanu un noturējās 2 dienas līdz papildspēku pienākšanai 25. dec. naktī, tad veda savas vienības triecienā Kalnciema virzienā, izraisīja sajukumu un paniku vācu rindās pie Ložmetējkalna, lielā mērā veicinādams tā ieņemšanu un trofeju ieguvi.
LKO II šk. piešķirta par to, ka 1917. g. 21. aug. Juglas pozīcijās, kad 1. latv. strēln. brigādei vienai pašai bez artilērijas atbalsta bija jāiztur ārkārtīgi nikni uzbrukumi, vairākus frontālus triecienus, apķērīgi manevrējot ar rezervēm un mainot pozīcijas Mazās Juglas uz Lielo Juglu, novērsa aplenkumu un sekmēja mūsējo noturēšanos līdz atiešanas pavēles saņemšanai.
Pēc frontes sabrukuma devies uz Petrogradu, kur piedalījies latv. virsnieku organizēšanā Krievijas Satversmes Sapulces aizstāvī­bai, piedalījies Latv. Nacionālās padomes sē­dēs. Kopā ar pulkvedi Briedi piedalījies krei­so eseru sacelšanās organizēšanā Pievolgā, pēc kaujām Jaroslavļā devies uz Samaru, tad Urāliem, kur bijis divīzijas komandieris Kolčaka armijā. Darbojies Latv. Nacionālajā padomē Omskā, palīdzējis formēt latv. Iman­tas pulku un Troickas bataljonu. Latvijā atgrie­zies 1920. g. 5. jūn. Apsardzības ministrijas, resp., Kara padomes priekšsēdētājs. Apstip­rināts ģenerāļa pak., skaitot no 1917. g. 13. aug. 1924. g. 25. febr. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku. 1930. g. beidzis kara akadēmis­kos kursus. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, La­tvijas skautu centrālās padomes prezidents, Latvijas aizsardzības biedrības priekšnieks u.c. organizāciju biedrs. Sarakstījis vairākas militāra rakstura grāmatas. 1933. g. atvaļināts, turpinājis vadīt Latvijas skautu organizāciju. Apbalvots arī ar Serbijas Karadžordževiča III šķ. krustu, Francijas Goda Leģiona komandiera, Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera, Zviedrijas Šķēpa I šķ., Čehoslovakijas kara or­deņiem, arī ar skautu Baltās Lilijas ordeni. Piešķirta jaunsaimn. Lielbērzes muižā. Ares­tēts 1940. g. 20. sept. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls 1941. g. 18. janv. piesprie­dis G. nāvessodu (KPFSR KK 58-2, 4, 10, 11, 13). Nošauts 1941. g. 25. martā Rīgas Cen­trālcietumā, aprakts Stopiņos. Kaps atklāts 1944. g. apr., G. pārbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Bibliogrāfiska vārdnīca
Autoru  kolektīvs
Izd: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, Jāņa Sēta, 1996

 
 
 
 
 
ZURÜCK
© www.rigasbralukapi.lv, 2018 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi