LV / EN / DE / RU
Suchen
Rīgas Brāļu kapi
Einleitung Veranstaltungen Geschichte Bestattungen Ensemble Galerie Kontakt
Uzvārds: Jansons
Vārds: Jūlijs
Pakāpe: pulkv.
Dzimis: 28.11.1880.
Dzim./pierakst. viet: Sāvienā
Miris: 27.01.1937.

JANSONS JŪLIJS
Jāņa dēls

Bij. 1. Valmieras kājn. pulku komandie­ris, palkavnieks. LKO II šķ. Nr. 17, III šķ. Nr. 5. Apbalv. 1920., 1928. g.
Dzimis 1880. g. 28. nov. Sāvienā. Izglīto­jies Valkas skolotāju seminārā. Pēc tam iz­turējis brīvprātīgā eksāmenu Pleskavas ka­detu korpusā un 1899. g. iestājies 116. Malojaroslavecas kājn. pulkā Rīgā. Beidzis mācību komandu un iestājies Viļņas junkuru skolā. Pēc tās beigšanas dienējis Daugavpilī un Narvā, sasniedzis štabskapitāna pak. 1. pasaules kara kaujās piedalījies jau no 1914. g. 1. aug. kā rotas, vēlāk bataljona koman­dieris 92. Pečoras pulkā. Piedalījies kaujās pie Krakovas, Karpatos. Peremišļas, Ļvovas, ap Stripas upi un Bržezaniem. Trīsreiz ievai­nots. Apbalots ar 6 kaujas ordeņiem, paaugstināts par apakšpalkavnieku. 1917. g. martā pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku par bataljona komandieri, 12. dec. demobilizēts.
1919. g. 1. febr. brīvprātīgi iestājies Ziemeļlatvijas brigādē, iecelts par 1. Valmie­ras kājn. pulka komandieri, personiski komplektējis pulku, apmācījis karavīrus un 27. martā vedis tos pirmajās cīņās pret lieli­niekiem. No marta līdz sept. pulks izcīnīja spīdošas uzvaras Alsviķu un Karvas staciju raj., pie Apes, Vaidavas, Melnupes krastos, pie Sāru un Mencas muižām, pie Alūksnes, Vecgulbenes, Jaunlubānas, pie Atašienes, Līvāniem un Dubnas upes. Pulks noturēja frontes lielāko daļu tajā laikā, kad Ziemeļlatvijas brigādes pārējās daļas cīnījās Vidzemē pret landesvēru. No 10. jūn. līdz 5. jūl. J. bija frontes pavēlnieks no Ilūkstes līdz Kupravai. Kā viens no pirmajiem armi­jas dibinātājiem paaugstināts pulkveža pak., skaitot no 1919. g. 18. febr.
J. vadībā Ziemeļlatvijas brigādes 1. Val­mieras kājn. pulks salauza lielinieku pretošanos un ieņēma Alūksni; pulka strau­jais trieciens Gulbenes virzienā piespieda ienaidnieku steigšus atstāt visu Vidzemi. Par šo panākumu 1920. g. apbalvots ar LKO III šķ. un iecelts par LKO domes locekli, šajā amatā darbojies līdz 1924. g. 1928. g. par Austrumu frontes noturēšanu Latgalē 1919. g. jūn. apbalvots ar LKO II šķ.
1919. g. sept. ievainojuma dēļ evakuēts uz kara slimnīcu, bet jau pēc 10 dienām at­griezies ierindā un piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Nāves salas un Jaunjelga­vas, kā arī Mercendorfas raj. (8. okt - 1. nov.). 1. nov. iecelts par Papildu brigādes komandieri. 1920. g. 3. jūl. iecelts par robežsargu priekšnieku, vēlāk līdz 1921. g. 11.janv. Robežsargu divīzijas komandieris, tad ieskaitīts virsnieku rezervē. Atvaļināts 1922. g. 1. apr. Apbalvots arī ar Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2. pak.
Pēc atvaļināšanas uzturējies Sāvienas pag. Nainiešos, 1928. g. iestājies milita­rizētajā robežapsardzībā, dienējis Dagdā, pēc tam Jaunlatgalē. Veselības stāvokļa dēļ šo dienestu ilgi neturpinājis. J. dzīves pēdējos gadus apēnoja trūkums un uzliktie kriminālsodi par dažiem krimināla rakstura nodarījumiem pēc lielinieku apvērsuma 1917. g. Miris 1937. g. 27. janv. Rīgā. Ap­bedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Informācijas avots:

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Bibliogrāfiska vārdnīca
Autoru  kolektīvs
Izd: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, Jāņa Sēta, 1996
ZURÜCK
© www.rigasbralukapi.lv, 2018 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi