LV / EN / DE / RU
Suchen
Rīgas Brāļu kapi
Einleitung Veranstaltungen Geschichte Bestattungen Ensemble Galerie Kontakt
Uzvārds: Bruņinieks
Vārds: Paulis
Pakāpe: plkv.-leitn.*
Dzimis: 15.11.1888
Dzim./pierakst. viet: Saukas pag.
Miris: 28.10.1923.

BRUŅENIEKS PAULIS
Krišjāņa dēls

Studentu bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants. LKO Nr. 271. Apbalvots 1920.g.
Dzimis 1888. g. 15. nov. Saukas pag. zemkopja ģimenē. Beidzis Pleskavas lauksaimniecības skolu, pēc tam studējis agronomiju RPI. Krievu armijā iesaukts 1915. g., beidzis Čugujevas karaskolu un iedalīts 29. Sibīrijas strēln. pulkā, pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 6. Tukuma latv. strēln. bataljonu, vēlāko pul­ku, kur komandējis 1. rotu. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, 1917. g. janv. Kalnciema raj. Apbalvots ar Annas III. IV šķ., Staņislava IV šķ. ordeņiem, paaugstināts līdz štabskapitānam. 1917.-1918. g. slimības dēļ ārstējies Kaukāzā, pēc tam piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ukrainā. Latvijā atgriezies 1919. g. janvārī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. janv., apsargājis Pagaidu valdību uz kuģa "Saratov" pret vāciešu uzbrukumiem, pēc tam piedalījies visās Kalpaka bataljona cīņās Kur­zemē. Par izcilo varonību un kauju nopel­niem 1919. g. 22. maijā paaugstināts par pulkve­di-leitnantu. Bermonta uzbrukuma laikā ko­mandēja Rīgā saformēto Studentu bataljonu, iecelts par Rīgas kaujas raj. priekšnieku.
1919. g. 10. okt. B. ar viņa rīcībā esošiem nelieliem spēkiem noturēja Rīgas tiltus, no­vērsa Daugavas forsēšanu un deva mūsu spēkiem laiku sakārtoties gar labo krastu. 11. novovemrī ar 2 studentu rotām un nelieliem papildspēkiem izsita skaitliski daudz stip­rāko ienaidnieku no Lucavsalas un Bišumuižas, pēc tam turpināja uzbrukumu, ap­draudēdams ienaidnieka labo spārnu, kā rezultātā bermontieši bija spiesti bēgt no Torņakalna.
Pēc cīņām pret Bermontu piedalījies Lat­gales atbrīvošanā. No 1920. g. febr. Tanku diviziona komandieris. 1921. g. veselības stāvokļa dēļ atvaļināts. Kā jaunsaimn. pie­šķirtas Rudbāržu dzirnavas. Sakarā ar kādu smagu noziegumu frontē tiesāts un 1923. g. degradēts par kareivi. Tā paša gada 28. oktobrī izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Informācijas avots:
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Bibliogrāfiska vārdnīca
Autoru kolektīvs
Izd: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, Jāņa Sēta, 1996
ZURÜCK
© www.rigasbralukapi.lv, 2018 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi