LV / EN / DE / RU
Suchen
Rīgas Brāļu kapi
Einleitung Veranstaltungen Geschichte Bestattungen Ensemble Galerie Kontakt
Uzvārds: Bolšteins
Vārds: Ludvigs
Pakāpe: ģen.
Dzimis: 05.02.1888.
Dzim./pierakst. viet: Sesavas pag.
Miris: 21.06.1940.

BOLŠTEINS LUDVIGS
Eduarda dēls

9. Rēzeknes kājn. pulku komandieris, pulkvedis. LKO II Šķ. Nr. 12, III šķ. Nr. 60. Apbalv. 1920. g.
Dzimis 1888. g. 5. febr. Sesavas pag. Vēja krogā. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, pēc tam Pēterburgas universitātes Fizikas un mate­mātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1912. g., dienējis 3. Novorosijskas dragūnu pulkā. Ta­jā beidzis mācību komandu un atvaļināts re­zervē jaunākā apakšvirsnieka pak. Atkārtoti iesaukts 1914. g., virsnieka v. i. Daugavgrīvas cietoksnī. Paaugstināts par virsnieku, 1915. g. piedalījies latv. strēln. bataljonu organizēšanā. Nozīmēts par 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljona, vēlākā pulka adjutan­tu. Piedalījies kaujās; kopā ar F. Briedi cīnījies pie Franču mājām. Ķekavas, Ložmetējkalna un citur. Apbalvots ar Annas III, IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, paaugstināts līdz štabskapitānam. Pēc lielinieku apvē­rsuma Cēsīs arestēts; izbēdzis un ieradies Maskavā, kur kopā ar pulkvedi F. Briedi darbojies monarhistiskā organizācijā "Dzim­tenes un brīvības aizstāvēšanas savienība". 1918. g. atgriezies Latvijā.
Latvijas   armijā   iestājies   brīvprātīgi 1918.g. 28. dec, kā Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieks organizējis vairākas jaunas karaspēka vienības, pēc tam ieradies frontē jau Skrundas atbrīvošanas dienās kā Kalpaka bataljona adjutants, vēlāk Latv. atsevišķās brigādes štāba priekšnieks. 9. aug. iecelts par 9. Rēzeknes kājn. pulka komandieri. Vadījis pulku cīņās pret Bermontu, 1920. g. cīnījies pret lieliniekiem Latgalē. 1919.g. 12. jūl. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 14. nov. par pulkvedi.
Ar LKO III šķ. apbalvots par to, ka 1919. g. no 3. līdz 10. nov. Rīgas atbrīvošanas cīņās ar savu pulku satrieca ienaidnieku, nodro­šināja 3. Latgales divīzijas labo spārnu un tā sekmēja Torņakalna atbrīvošanu. LKO II šķ. piešķirta par sekmīgām uzvarām pie Smār­des un Tukuma, kur 9. Rēzeknes kājn. pulks viņa vadībā 21. nov. deva bermontiešiem pēdējo un izšķirošo triecienu, kam sekoja Kurzemes atbrīvošana. Par kauju nopelniem brīvības cīņās apbalvots arī ar Francijas Goda leģiona ordeni, izteikta armijas virspavēl­nieka pateicība.
Atvaļināts 1920. g. 15. sept. Strādājis savā jaunsaimniecībā Bērzmuižā pie Līvbērzes, aktīvi piedalījies Jelgavas apr. aizsargu organizēša­nā kā Dobeles bataljona komandieris. 1925.g. iecelts par Iekšlietu ministrijas aiz­sargu nodaļas vadītāju aizsargu priekšnieka amatā, kurā darbojies līdz 1928. g. Pēc tam militarizētās robežapsardzības priekšnieks. Apbalvots ar TZO III šķ.. Aizsargu Nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes I šķ. ordeni, So­mijas Aizsargu Nopelnu krustu, Polijas Zelta krustu, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni. 1935. g. paaugstināts par ģenerāli. Robežsargu brigādes komandieris. 1940. g. 21. jūn., re­dzēdams valsts nespēju pretoties Krievijas iebrukumam, izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Informācijas avots:
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Bibliogrāfiska vārdnīca
Autoru kolektīvs
Izd: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, Jāņa Sēta, 1996
 
ZURÜCK
© www.rigasbralukapi.lv, 2018 Insbergs web lapu izstrāde un interneta risinājumi